Aritmometrs
Mazs, melni
krāsots priekšmets ar ciparu skalām un rokturi muzeja plauktā slēpjas starp
lielākiem eksponātiem. Pēc izskata tas atgādina kases aparātu, kurš ir tam
radniecīgs rīks. Līdz aptuveni 1985.gadam, kad to pakāpeniski izkonkurēja
elektroniskie kalkulatori, šo ierīci labi pazina katras Limbažu rajona
iestādes un kantora ļaudis, kuru amata pienākumi bija saistīti ar skaitīšanu un
matemātiskiem aprēķiniem. Aritmometrs ''Felikss'' ļāva veikt matemātiskas darbības
ar deviņu ciparu skaitļiem un iznākumu līdz 13 cipariem. Atšķirībā no
elektronikas, tas, kā mehāniska sistēma, nekad nekļūdījās. Padomju Savienībā,
kur Brežņeva valdīšanas gados inženieriem un tehniskajiem speciālistiem nācās
iztikt ar 120 - 150 rubļu algu, aritmometrs, kurš maksāja 15 rubļus, bija
skaitļošanas profesionāļiem krietni pieejamāka ierīce nekā kalkulators. Padomju
laika cilvēkam priekšstats par datu apstrādes iestādi bija nedalāmi saistīts ar
aritmometra zvaniņa un roktura griešanas skaņām. Visi vecākās paaudzes ļaudis,
kam nācies ar to strādāt jaunībā, atceras aritmometru ar labpatiku un turpina
augstu vērtēt pat šodienas datortehnikas laikmetā.
Ideja, ka pareizi nostādīta riteņu un zobratu sistēma var veikt skaitīšanas
operācijas, radās jau 17.gadsimtā, taču pirmā darbaspējīgā skaitīšanas ierīce
tika patentēta Francijā krietni vēlāk, 1820.gadā. Līdz ar rūpniecības attīstību
mehāniskie rēķinātāji, kas nepieļautu cilvēku kļūdas, kļuva pieprasīti un laika
posmā no 1851. līdz 1883.gadam tos sāka ražot visas vadošās Rietumu valstis.
Katrā no tām bija savs izgudrotājs un sava, mazliet atšķirīga sistēma, tāpēc
par īstajiem ''aritmometriem'' pēc būtības varētu saukt tikai amerikāņu
summējošās mašīnas, kuru nosaukumu 1873.gadā izdomāja inženieris Frenks
Boldvins. Viens no aritmometru konstruktoriem bija zviedrs Vilgots Odners, kurš
1885.gadā apmetās Krievijā un atvēra darbnīcu, kas līdz 1917.gadam saražoja 23
tūkstošus tā saucamo Odnera mašīnu. Pēc boļševiku revolūcijas, kad visas idejas
kļuva par partijas īpašumu, šī modeļa aritmometru ar nosaukumu Original - Odner
1925.gadā atsāka ražot Suščovas mehāniskā rūpnīca. 1931.gadā rūpnīcu pārdēvēja
labi pazīstamā čekista Dzeržinska vārdā un aritmometrs tagad saucās
''Fēlikss''. Kā galveno PSRS mehāniskās skaitīšanas ierīci to vairākos miljonos
eksemplāru līdz Padomju Savienības sabrukuma brīdim paguva saražot fabrikas
Maskavā, Kurskā un Penzā. Tas joprojām ir plaši pieejams interneta
tirdzniecības vietās un ir pietiekami lēts, lai apdomātu tā iegādi.
Aritmometrs “Fēlikss” ir aplūkojams Limbažu muzeja atklātajā krājumā, Vecajā Ugunsdzēsēju depo, Torņa ielā 3.
Juris Pavlovičs, Limbažu muzeja speciālists